Marmors ir kristālisks iezis, kas veidojies no dažādiem metamorfizētiem kaļķakmeņiem un galvenokārt sastāv no kalcīta un dolomīta vai arī abu šo minerālu maisījuma. Marmors ir pats elegantākais un skaistākais dabīgais akmens - patiesi unikāls gan vizuāli, gan pieskaroties. Tīrs kalcīts ir balts, savukārt krāsu akcentus akmenim piešķir dažādas dabiskas “nepilnības”.
Šis dabīgais akmens ir sastopams un tiek iegūts dažādās pasaules daļās, turklāt katrā reģionā iegūtais akmens nedaudz atšķiras no citiem gan pēc struktūras, gan krāsu gammas. Pirmā asociācija, kas saistās ar marmoru, ir ekstravagance un turība. Marmors bieži ticis uzskatīts par likteņa simbolu. Jau Romas imperatora Marka Aurēlija villā visas grīdas bija no marmora.
Bagātīgā dabiskā krāsu un rakstu izvēle ļauj, izmantojot šo materiālu, panākt neatkārtojamus un oriģinālus rezultātus. Mūsdienās marmora virsmu esamība virtuvē vai vannasistabā tiek uzskatīta par “labas gaumes” pazīmi. Marmora spīdums īpaši efektīgi izpaužas tieši vannasistabās, kur apgaismojums un spīdīgās virsmas veido īpaši labu saskaņu ar marmoru. Marmors piešķir virtuvei plūdenu, maigu un greznu izskatu. Tāpat kā granīts, arī marmors ir ļoti izturīgs pret karstumu.
Lai gan marmors, salīdzinot ar granītu, ir mīkstāks, pateicoties tā dekorativitātei, rakstu un krāsu daudzveidībai, kā arī ievērojami siltākam un mājīgākam tonim (atšķirībā no granīta), tas tiek plaši izmantots, piemēram, kā grīdas un sienu plāksnes, palodzes, kamīna apdares materiāls u. c. Tomēr jāņem vērā, ka pulētu marmoru nav ieteicams izmantot intensīvi apmeklētu telpu grīdām.
Priekšroka būtu dodama matētas virsmas akmenim, jo šādos apstākļos pulētā marmora virsma nodilst, laika gaitā zaudējot savu spīdumu. Arī virtuves darba virsmai marmors nav ieteicama izvēle, jo tas ir salīdzinoši porains un mīksts materiāls, uz kura viegli veidojas traipi un skrāpējumi. Marmora gludi nopulēta, augstvērtīga virsma saglabā savu skaistumu gadu desmitiem!
Marmors pēc īpašībām ir mīkstāks akmens nekā granīts vai mākslīgais akmens. Parasti tumšāki marmori veidi ir izturīgāki un mazāk poraini, kas padara tos noturīgākus pret skrāpējumiem un izturīgākus pret traipiem. Ieteicams izmantot griešanas dēlīšus un izvairīties no smagu priekšmetu vilkšanas pa marmora virsmu.
Tāpat kā granīts, arī marmors ir izturīgs pret karstumu, un katlu vai pannu novietošana tieši uz virsmas to nebojā. Tomēr vienmēr ir ieteicams izmantot paliktņus karstiem traukiem vai arī ielikt starp karstu pannu un akmeni, piemēram, karotes kātu, lai izkliedētu izstaroto karstumu.
Marmors ir porains, un traipi var rasties, ja eļļa vai šķidrās ziepes ieplūst mikroskopiskajās porās. Virsmas “aizsargāšana” ar tam paredzētu līdzekli palīdz pasargāt akmeni no traipiem.
Īsts marmors galvenokārt satur kalcija karbonātu, kas reaģē ar skābēm (augļi, sula, limonāde, kafija, alkohols, salātu mērce u. c.).
Ja šāds skābs šķidrums nokļūst uz virsmas, tas sāk kodināt marmoru. Rezultātā marmors zaudē savu spīdumu, un paliek gaišāks, matēts plankums. Lai no tā izvairītos, visi uz virsmas nokļuvušie šķidrumi nekavējoties jānoslauka.
Marmora virsmas ikdienas tīrīšanai izmantot mitru (mikrošķiedras) drānu, siltu ūdeni un, ja nepieciešams, neitrālu (pH7) vai viegli sārmainu (pH8–10) tīrīšanas līdzekli. Ieteicams dot priekšroku līdzekļiem, kas paredzēti tieši dabīgajam akmenim, taču ikdienas kopšanai der arī trauku mazgāšanas vai stiklu tīrīšanas līdzeklis (piem., Frosch). Jāizvairās no skābiem tīrīšanas līdzekļiem un līdzekļiem, kas satur balinātājus.
Akmens virsma ir jutīga arī pret abrazīviem materiāliem – mikrobojājumus var radīt gan metāla sūklis, gan nejaušs smilšu graudiņš uz mazgājamās drānas.
Visas virsmas ilglaicīgai aizsardzībai ir apstrādātas ar impregnēšanas līdzekli, lai šķidrumi neiesūktos akmenī. Atkarībā no lietošanas intensitātes un marmora veida iesakām atkārtotu apstrādi vismaz reizi gadā, izmantojot speciāli marmoram paredzētu impregnēšanas līdzekli.
Marmors ir porains materiāls ar augstu ūdens uzsūktspēju, tāpēc tas prasa īpašu piesardzību un aizsardzību pret netīrumiem. Noteikti izvairieties no ķimikāliju un kodīgu vielu nokļūšanas uz virsmas. Rūpīgi jārīkojas arī ar tādām ikdienā lietotām vielām kā kafija un tēja, eļļas un skābi augļi. Iesakām radušos traipus pēc iespējas nekavējoties noņemt ar saimniecības papīru, ūdeni un tīrīšanas līdzekli, lai netīrumi nepaspētu nožūt un iesūkties akmenī. Sarežģītāku traipu noņemšanai iesakām izmantot speciālus marmora tīrīšanas līdzekļus. Pēc līdzekļa lietošanas darba virsmas ieteicams vēlreiz nomazgāt ar ūdeni un tīrīšanas līdzekli. Lai atrastu piemērotu produktu, sazinieties ar savu akmens tirgotāju.
Tā kā marmors ir mīkstāks un poraināks nekā granīts, marmora virsma diezgan viegli saskrāpējas. Tāpēc, darbojoties virtuvē, vienmēr jāizmanto griešanas dēlīši. Tāpat, lai izvairītos no bojājumiem, iesakām, novietojot karstus traukus uz marmora virsmas, izmantot paliktņus karstiem traukiem.
